Kā izvēlēties skriešanas/traila apavus?

Ņemot vērā plašo ražotāju piedāvājumu un daudzos mārketinga konceptus, ko dažādi zīmoli izceļ, lai atšķirtos, izvēlēties skriešanas apavu pāri nav viegli.
Tāpēc piedāvājam dažus padomus, kas palīdzēs pamanīt svarīgākos aspektus, lai jūs varētu pilnībā izbaudīt savu nodarbi — neatkarīgi no tā, vai skrienat pa asfaltu vai trailā.

Galvenie punkti

• Nodarbes veids: reljefs (asfalts, trails, jaukts), distance (<10 km, no 10 km līdz pusmaratonam, gari traili un maratons), intensitāte (atpūta, treniņš, sacensības);
• Skrējēja tips: skrējēja svars un ķermeņa uzbūve, solis un pēdas piezemēšanās veids (pronācija, supinācija, piezemēšanās uz papēža, piezemēšanās uz pēdas vidusdaļas);
• Apavu īpašības: drop, amortizācija, elastība, stabilitāte, elpojamība un ūdensnecaurlaidība.

KĀDS SKRĒJĒJA TIPS JŪS ESAT?

RELJEFS

Šosejas apavos priekšroka tiek dota amortizācijai, jo triecieni uz asfalta muskuļiem, cīpslām un locītavām ir daudz traumējošāki nekā uz ceļiem un takām. Savukārt šeit nav nepieciešamas ļoti izteiktas zoles, jo saķere nav īsti aktuāla. Visbeidzot, virspuse parasti ir izgatavota no elpojoša sieta auduma.

Trail apaviem, kā jau sapratāt, ir (ļoti) izteikti protektorētas zoles, lai nodrošinātu optimālu saķeri jebkurā reljefā un visos apstākļos (dubļos, akmeņainā segumā, sausā līdz ļoti sausā reljefā; līdzenumā, kāpumos, nobraucienos vai slīpās nogāzēs). Dabiskā reljefā, lai gan nepieciešama mazāka amortizācija, savukārt ir vajadzīgs nevainojams pēdas un potītes atbalsts. Tāpēc šie modeļi ir gan zemāki (labākai stabilitātei), gan stingrāki un cietāki. Turklāt traila apaviem bieži ir aizsargieliktņi priekšpusē, lai pasargātu no triecieniem pret akmeņiem, un nodilumizturīgi pastiprināti audumi, kas nodrošina nepieciešamo izturību.

Jāņem vērā, ka ir arī universāli apavi, kas ir ideāli piemēroti skrējējiem, kuriem patīk pārmaiņus skriet pa asfaltu un mazāk nelīdzenu dabisku reljefu un kuri nevēlas iegādāties vairākus apavu pārus. Šis risinājums ir īpaši interesants atpūtas skrējējiem, jo šāds kompromiss starp veiktspēju, saķeri un stabilitāti noteikti būs mazāk efektīvs nekā specializētie modeļi gan šosejai, gan trailam.

SLODZES ILGUMS UN INTENSITĀTE

Papildus reljefam jūsu izvēli var noteikt distance un/vai slodzes intensitāte. Parasti izšķir apavus, kas paredzēti īsām (līdz 10 km) un vidējām distancēm (līdz pusmaratonam), kam raksturīgs lielāks vieglums un izcila dinamika, un apavus garām distancēm (maratoniem, gariem trailiem un ultra distancēm), kas spēj droši izturēt tūkstošiem triecienu, ko saņem ķermenis.

Jo garāka distance, jo lielāka būs amortizācija un komforts, lai nodrošinātu vienādas sajūtas visas slodzes laikā un saudzētu organismu.
Papildus distancei modeļa izvēli var noteikt arī slodzes intensitāte: atpūtai — neregulāram skrējējam, kurš vienkārši vēlas vingrot; treniņiem — regulāram skrējējam (šie modeļi bieži ir izturīgāki); un sacensībām — modeļi, kas vērsti tikai uz veiktspēju un paredzēti ātrai skriešanai, taču parasti ar mazāku izturību.

SKRĒJĒJA ĶERMEŅA UZBŪVE

Tomēr tas viss ir jāizvērtē atbilstoši jūsu ķermeņa uzbūvei, jo viens un tas pats pāris var būt piemērots «vieglam» maratona skrējējam, savukārt «masīvākam» skrējējam to nevajadzētu izmantot distancēs, kas pārsniedz 10 km, lai neriskētu ar traumu.

Kopumā vieglāki skrējēji izvēlēsies apavu pāri, kas apvieno atsperīgumu un vieglumu, savukārt «smagi» skrējēji (> 85 kg vīriešiem un> 70k g sievietēm) priekšroku dos pēdas un potītes atbalstam, lielai stabilitātei un spēcīgai amortizācijai, īpaši papēža zonā, piemēram, ar augsta blīvuma putu zoli.

SOĻA VEIDS

Pirms dažiem gadiem pronācijas pakāpe tika uzskatīta par noteicošu. Piedāvājums tika sadalīts atkarībā no jūsu soļa; tāpēc bija jānosaka, vai esat supinētājs (pēda piezemējas uz ārmalas), pronētājs (pēda piezemējas uz iekšmalas) vai neitrāls skrējējs (pēda piezemēšanās laikā ir plakana un paralēla zemei).

Patiesībā nav svarīgi, kā jūs piezemējat soli, ja vien jums nav traumu vai diskomforta. Mūsdienās lielākā daļa skriešanas apavu ir neitrāli vai universāli un ir piemēroti lielākajai daļai skrējēju. Ja tā nav, ortopēdiskās zolītes, ko ideālā gadījumā izgatavojis sporta podologs, var sniegt nepieciešamo atbalstu.

Drīzāk jums jāvadās pēc tā, kā jūs piezemējaties: uz papēža vai uz pēdas vidusdaļas. Kopumā iesācēji un/vai skrējēji ar mazu ātrumu mēdz vispirms likt uz zemes papēdi, kam nepieciešama liela amortizācija apavu aizmugurējā daļā un liels drop (augstuma starpība starp apavu aizmuguri un priekšdaļu; skatiet zemāk).

Savukārt pieredzējušāks skrējējs piezemējas uz pēdas vidusdaļas, proti, pēda kopumā nolaižas plakani, kas ļauj labāk sadalīt trieciena vilni. Šis solis ir ne tikai efektīvāks, bet arī labāks ķermenim, jo samazina triecienus un līdz ar to traumu risku. Šajā gadījumā piemērotāks un efektīvāks būs mazs vai pat nulles drop.

VISS PAR SKRIEŠANAS APAVIEM

Mūsdienu skriešanas apavi, kas radīti daudzu zinātnisku pētījumu un pētniecības un izstrādes darbu rezultātā, vairs nav salīdzināmi ar tiem, kas bija pieejami pirms dažām desmitgadēm. Taču kā orientēties starp īstām inovācijām un mārketinga konceptiem? Lūk, būtiskākās īpašības, kas jāņem vērā, izvēloties jaunu apavu pāri.

DROP

Kā minēts iepriekš, drop ir augstuma starpība starp papēdi un apavu priekšdaļu. Lai gan šis drop rādītājs ir salīdzinoši nesens, tas ir kļuvis neaizstājams un daudziem skrējējiem ir svarīgākā īpašība, izvēloties vienu modeli cita vietā.

Drop parasti svārstās no 0 līdz 13 mm. Jo mazāka vērtība, jo plakanāk novietota pēda, tātad tā ir tuvāk «dabiskajam solim», kas tomēr lielākajai daļai skrējēju nav dabisks, jo prasa zināmu pēdas tehniku un apmācību.

Iesācējiem un lielas miesasbūves skrējējiem būtu ieteicams izvēlēties modeli ar lielu drop — sākot no 8 mm, lai nodrošinātu labu amortizāciju un būtiski samazinātu sāpju vai pat traumu risku ikru un papēža zonā. Taču ilgtermiņā efekts var būt pretējs un ievilkt skrējēju apburtajā lokā: liels drop nodrošina labu amortizāciju, bet veicina papēža piezemēšanos, kurai savukārt nepieciešama vēl lielāka amortizācija. Tādēļ ilgtermiņā palielinās traumu risks.

Ja esat pieredzējis un labi trenēts skrējējs, mazs drop — no 0 līdz 6 mm — sniegs vairāk sajūtu pēdā un jums būs piemērotāks, ļaujot pietuvoties slavenajam «dabiskajam solim», kas nodrošina labāku efektivitāti un mazāk traumu.

Ja vēlaties samazināt drop, dariet to pakāpeniski, pa posmiem, lai neradītu pārāk strauju stājas maiņu un līdz ar to netraumētos.

Jāņem vērā arī tas, ka drop parasti tiek norādīts standarta 43. izmēram. Tādējādi vienam un tam pašam modelim 37. izmēra drop būs mazāks nekā 47. izmēra drop. Precīzāk būtu runāt par slīpumu starp papēdi un pēdas priekšdaļu.

Turklāt runāt tikai par drop nav īpaši nozīmīgi, jo šajā jomā jāņem vērā arī citi kritēriji, piemēram, augstums, jo divi apavi ar vienādu drop var būt radikāli atšķirīgi atkarībā no zoles augstuma.

AMORTIZĀCIJA

Jo lielāks ir zoles augstums, jo lielāku amortizāciju nodrošina apavi, proti, tie absorbē trieciena vilni atspēriena brīdī. Amortizāciju var iegūt dažādos veidos: ar dažāda blīvuma putām, gelu vai gumiju. Visas šīs tehnoloģijas ir līdzvērtīgas, tāpēc izvēle nav jābalsta uz šo kritēriju, bet gan uz apavu nodrošināto amortizācijas līmeni.

Attiecībā uz reljefu, kā minēts iepriekš, skriešanai pa asfaltu nepieciešama lielāka amortizācija nekā trailam.
Runājot par skriešanas stilu, piezemēšanās uz papēža prasa lielāku amortizāciju nekā piezemēšanās uz pēdas vidusdaļas, tāpat kā lielas miesasbūves skrējējiem.
Tomēr uzmanieties, lai neizvēlētos apavus ar pārāk lielu amortizāciju, jo tas var notikt uz stabilitātes, precizitātes un jo īpaši dinamikas rēķina. Jums pašiem jāizlemj, kurai īpašībai vēlaties dot priekšroku. Viss ir gaumes un prioritāšu jautājums.

ELASTĪBA

Apavu elastība raksturo to spēju deformēties>, lai sekotu jūsu kustībām un reljefa izmaiņām. Elastīgi apavi patiks pieredzējušiem skrējējiem, jo tie nodrošina maksimālu sajūtu ar zemi. Taču pretī tie prasa vairāk piepūles, lai virzītos uz priekšu. Savukārt stingri apavi sniedz mazāk sajūtu, bet ir dinamiskāki. Tie arī labāk notur pēdu. Tāpēc tas ir risinājums mazāk tonizētiem un lielas miesasbūves skrējējiem.

Jebkurā gadījumā, tāpat kā amortizācijas gadījumā, viss ir prioritāšu un gaumes jautājums.

Ņemiet vērā: jau vairākus gadus ir pieejami arī stingri modeļi sacensību dalībniekiem, kuri tiecas pēc veiktspējas, ar oglekļa plāksni, kas darbojas kā atspere. Trieciena brīdī uzkrātā enerģija tiek atdota atspēriena laikā, nodrošinot vēl vieglākus un efektīvākus soļus. Tos galvenokārt ieteicams izmantot sacensībās, jo pārāk bieža un īpaši ekskluzīva šādu apavu lietošana var radīt traumas.

STABILITĀTE

Stabilitāte ir viena no būtiskākajām un vienlaikus viena no visgrūtāk novērtējamajām īpašībām, jo tā ir atkarīga no ļoti daudziem parametriem, piemēram, apavu augstuma, elastības un formas (vairāk vai mazāk augsta un aptveroša).

ELPOJAMĪBA UN ŪDENSNECAURLAIDĪBA

Lielākā daļa skriešanas apavu ir izstrādāti, lai nodrošinātu maksimālu elpojamību un ierobežotu pēdas sakaršanu un pārkaršanas sajūtu. Tomēr ir daži modeļi — galvenokārt trailam paredzēti — ar ūdeni atgrūdošu vai pat ūdensnecaurlaidīgu membrānu, kas var būt noderīgi mitros skrējienos un/vai dubļainā reljefā.

SVARS

Klasisku skriešanas apavu svars visbiežāk ir no 250 līdz 300 gramiem. Virs šī svara apavi katrā solī prasīs vairāk enerģijas … taču, visticamāk, būs arī ērtāki un ar labāku amortizāciju.
Vieglākie modeļi (zem 200 gramiem) ir dinamiskāki, taču uz komforta, amortizācijas, stabilitātes un traila gadījumā arī aizsardzības rēķina. Turklāt šiem modeļiem bieži ir daudz īsāks kalpošanas laiks, nereti pat divreiz īsāks.

Ņemiet vērā: attiecībā uz skriešanas apavu kalpošanas laiku parasti uzskata, ka klasisks pāris var kalpot līdz aptuveni 1 200 km, taču tas, protams, atšķiras atkarībā no skrējienu veida, biežuma un jūsu ķermeņa uzbūves.
Pāri, kas paredzēti tikai sacensībām (un ir piemēroti arī intervālu treniņiem stadionā), kalpo daudz īsāku laiku — no 200 līdz 500 km, reti ilgāk.

IZMĒRS

Apavu izmēra izvēle ir gan vienkārša, gan sarežģīta, jo tā galvenokārt balstās uz pēdas garumu.
Lai to noteiktu, novietojiet pēdu līdzeni uz grīdas un izmēriet tās garumu no papēža līdz garākā pirksta galam. Lai iegūtu visprecīzāko mērījumu, novietojiet dominējošo pēdu uz papīra lapas, ar zīmuli atzīmējiet abus galapunktus, noņemiet pēdu un pēc tam izmēriet attālumu starp abām atzīmēm. Drošībai pievienojiet apmēram 0,5 cm garumam un skatiet zīmola izmēru ceļvedi.

Uzmanību: izmēri dažādiem zīmoliem ievērojami atšķiras. Tāpēc jūsu izmērs vienā zīmolā ne vienmēr atbildīs tam pašam izmēram citā zīmolā.

Jāņem vērā arī pēdas platums, īpaši, ja jums ir ļoti platas pēdas. Šādā gadījumā var būt prātīgi izvēlēties lielāku izmēru, lai izvairītos no diskomforta. Lai to novērstu, daži zīmoli vienam un tam pašam izmēram piedāvā vairākas platuma opcijas.

SAVILKŠANAS SISTĒMA

Lai gan lielākajai daļai apavu ir klasiska šņoru sistēma, dažiem modeļiem ir troses un savilkšana ar ripu vai mikrometrisku sprādzi, līdzīgi kā tas bieži sastopams velobraukšanas apavos. Šīs sistēmas ļauj labāk sadalīt savilkumu pa visu pēdu un izvairīties no spiediena punktiem, taču tās bieži ir pieejamas tikai augstākās klases un līdz ar to dārgākajos modeļos. Vienkāršs un ekonomisks veids, kā vienlaikus uzlabot komfortu, efektivitāti un triatlona gadījumā arī ātrumu pārejas posmos, ir nomainīt oriģinālās šņores pret ātrās elastīgās šņores. To priekšrocība ir iespēja uzvilkt apavus dažu sekunžu laikā un nodrošināt ideālu, nemainīgu spiedienu uz pēdu neatkarīgi no slodzes ilguma un intensitātes.

KĀDI APAVI MANAI NODARBEI?

Atkarībā no jūsu ķermeņa uzbūves, skriešanas veida un mērķiem jums būs jāizvēlas prioritāte starp amortizāciju, elastību, stabilitāti vai vieglumu, kā arī lielāku vai mazāku drop.

• Atpūta / iesācējs
  Šeit priekšroku dodiet komfortam. Stabili apavi ar labu amortizāciju, pietiekami stingri un ar drop virs 8 mm būs lieliski piemēroti patīkamiem neregulāriem atpūtas skrējieniem bez traumu riska. Izvēlieties šosejas, universālu vai traila pāri atkarībā no vides, kurā skrienat. Ja meklējat daudzpusību, universāls pāris būs ideāls. Lielas miesasbūves skrējējiem jāizvēlas modelis ar īpaši labu amortizāciju un drop 10 mm vai pat lielāku.

• Šosejas sacensības
  Šeit galvenokārt priekšroka tiek dota vieglumam un efektivitātei. Atkarībā no gaumes būs piemērots ļoti elastīgs modelis vai, gluži pretēji, ļoti stingrs modelis ar oglekļa plāksni. Sacensību modeļi ir lieliski piemēroti arī intervālu treniņiem stadionā. Šie bieži vien minimālistiskie modeļi galvenokārt paredzēti īsām distancēm. Garākām distancēm jāizvēlas īpaši maratonam paredzēti modeļi vai starpposma treniņu/sacensību modelis.

• Šosejas treniņi 
  Ja skrienat sportiskākā pieejā, gatavojoties mērķiem, nedaudz elastīgāks pāris var būt interesants, lai efektīvi pilnveidotu pēdas tehniku, īpaši piezemēšanos uz pēdas vidusdaļas. Lai netraumētos, tomēr saglabājiet saprātīgu amortizāciju. Turklāt šeit priekšroka tiek dota ilgmūžībai, nevis vieglumam. Treniņiem paredzēts modelis būs piemērots arī garajām sacensībām vidēja līmeņa skrējējiem (maratons aptuveni 3 h 30 min).

• Trail sacensības
  Šeit viss būs atkarīgs no slodzes ilguma. Īsiem trailiem (līdz 20/30 km) lieliski noderēs dinamisks un viegls pāris. Savukārt garos trailos un jo īpaši ultra distancēs ātrums nav noteicošais faktors. Prioritāri jāņem vērā komforts, saķere un kopējā stabilitāte, lai kompensētu pēdas kļūdas, kas neizbēgami radīsies fiziskā un garīgā noguruma dēļ.

• Trail treniņi
  Šeit jāizvēlas pietiekami protektorēts pāris atbilstoši reljefam, kas nodrošina atbilstošu aizsardzību, īpaši pēdas priekšdaļā. Ja regulāri skrienat gan pa šoseju, gan trailā un vēlaties visu darīt ar vienu un to pašu pāri, mēreni izteikts protektors (4 līdz 6 mm) nodrošinās labu saķeri, pārāk nesamazinot jūsu efektivitāti uz asfalta. Atkarībā no reljefa var būt interesants drošāks modelis, kas labāk aptver potīti.